Organizasaun no knaar

Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, ne’ebé hahú vigora hosi loron-20, fulan-maiu, tinan-2002, estrutura tiha Estadu sira nia podér oioin tuir parsela soberania ne’ebé sira ida-idak ezerse efetivamente hodi asegura prinsípiu sira separasun no interdependénsia podér sira-nian no define, iha Títulu V Parte III nian, ne’ebé eskluzivamente konsagra ba Tribunál sira, Ministériu Públiku nu’udar órgaun ida administrasaun justisa nian, autónomu, ho estatutu rasik, organizadu nu’udar majistratura ierarkizada ida, ne’ebé iha Prokuradór-Jerál Repúblika nia okos. Iha referénsia konstitusionál ne’e duni, estabelese mós katak bainhira ezerse ninia funsaun, majistradu sira Ministériu Públiku nian sujeita ba kritériu sira legalidade, objetividade, izensaun no obediénsia ba diretiva no orden sira ne’ebé previstu iha lei.

Baibain koñesidu liu hosi ezersísiu ba ninia atribuisaun sira iha área penál, atuasaun Ministériu Públiku nian tebes duni abranje área oioin. Iha aplikasaun ba prinsípiu konstitusionál sira, Estatutu Ministériu Públiku nian (Lei n.° 14/2005, hosi loron-16, fulan-setembru, ho ninia redasaun foun ne’ebé fó hosi Lei n.° 11/2011, loron-28, fulan-setembru), iha artigu 3.° define kona-ba nia kompeténsia sira tuirmai ne’e: atu reprezenta no defende interese sira Estadu nian; asegura defeza ba inkapás, menór no auzente sira; partisipa iha ezekusaun polítika kriminál nian ne’ebé define hosi órgaun soberania sira; promove ezekusaun ba desizaun tribunál sira-nian atu bele iha lejitimidade; dirije investigasaun kriminál, mezmu se karik realiza hosi entidade sira seluk; promove no realiza asaun prevensaun kriminál sira; rekere fiskalizasaun kona-ba konstitusionalidade hosi aktu normativu sira; fiskaliza atividade prosesuál hosi órgaun sira polísia kriminál nian durante hala’o inkéritu; rekorre nafatin bainhira desizaun iha konluiu hosi parte sira ho objetivu atu viola lei ka ho intensaun atu halo violasaun ba lei espresa, no sei ezerse funsaun sira seluk ne’ebé lei fó, hanesan kazu kona-ba direitu difuzu sira, liuliu iha área defeza hosi ambiente no protesaun ba direitu koletividade.

Estatutu Ministériu Públiku nian define tiha mós, ho detallu, ninia órgaun sira, mak hanesan Prokuradoria Jerál Repúblika no Prokuradoria Repúblika Distritál sira, inklui mós ninia estrutura no organizasaun, aleinde direitu, devér no prerrogativa funsionál hosi ninia majistradu sira.