Baukau, Timor-Leste – Prokuradoria Distritál Baukau, hamutuk ho Polísia Nasionál Komandu Distritál Baukau no Rejistu Kriminál Munisípiu hosi Ministériu Justisa nian hala’o sosializasaun Lei no 5/2017 kona-ba Arte Marsiál/Rituál, Arma Branka no Rama Ambon ba komunidade sira iha Suku Gariuai iha Kinta (30/11/2017) liubá. 

Prokuradór Repúblika Distritál Baukau Dr. Luis Hernâni Rangel da Cruz haktuir katak programa sosializasaun lei ne’e hala’o atu komunidade sira hatene Lei kona-ba arte marsiál/ritual, arma branka Rama Ambon hodi nune’e komunidade sira rasik bele prevene kriminalidade iha suku laran.

“Ba tinan ida-ne’e Ministériu Públiku iha programa hodi hala’o prevensaun ba kriminalidade, no iha programa ne’e ami sei serbisu hamutuk ho polísia no entidade sira tomak oinsá atu hala’o prevensaun ba krime,” Luis dehan.

Iha enkontru ho durasaun oras lima ne’e, Prokuradór Distritál mós esplika prosedimentu kriminál nia ba komunidade sira kona-ba asesu ba justisa no prosesu halo denúnsia ka halo keixa ba krimi ruma ne’ebé mosu iha komunidade nia leet.

 “Ohin-loron komunidade balu mak seidauk hatene loloos oinsá prosedimentu kriminalidade  nian la’o, sá tan iha fatin remota sira oinsá sira bele asesa justisa no oinsá sira bele hatene sira-nia direitu tanba prosedimentu kriminál ne’e iha Ministériu Públiku nia liman,  hamutuk ho polísia no komunidade sira hotu,” nia haktuir tenik.

Nia enkoraja komunidade sira atu denunsia ka keixa ba polísia no Ministériu Públiku bainhira mosu krime ruma iha komunidade nia leet.

Prokuradór ne’e mós haktuir katak Ministériu Públiku iha sei defende saida mak hakerek iha lei hodi asegura interese Estadu nian.

“Ami-nia serbisu mak defende duni lei no defende de’it interese estadu nian tanba ne’e bainhira ema ruma mak kontra Estadu konserteza tenki hasoru Ministériu Públiku,” nia subliña tan.

Xefe Operasaun PNTL Komandu Distritál Baukau Rogéio dos Reis dehan ba komunidade sira katak Lei no 5/2017 kona-ba Arma Branka ne’e mosu hodi responde ba situasaun iha rai laran ne’ebé sai ema barak nia preokupasaun.

“Tinan hirak liubá  no agora joven barak mate ho rama ambon no problema arte marsiál halo komunidade sira pániku, dala ruma halo labarik sira mós sai vítima, nune’e haree ba situasaun hanesan ne’e nai-ulun sira kria Lei no 5/2017 hodi prevene situasaun ne’e mosu  iha Timor-Leste,” nia hatete.

Nia apela ba komunidade sira nu’udar aplikasaun hosi lei ne’e komunidade proibidu atu sasán sira hanesan katana, samurai, tudik ho modelu sangkur, rama ambon, no espada.

“Ajente polísia sira sei halo pasa revista no bainhira hetan sasán hirak ne’e sei prende no ema sira ne’ebé rai ka lori sasán sira ne’e sei submete ba prosesu investigasaun,” nia salienta.

Ofisiál polísia ne’e mós haktuir tan katak ema sira ne’ebé envolve iha tuku besi no katana liuhosi 10 ba fin komersiál nian tenke hetan akta lisensa hosi Ministériu Komérsiu no Indústria.

Nia mós enkoraja komunidade sira atu halo denúnsia ba polísia bainhira haree aktu krimi ruma mosu iha komunidade.

“Komunidade sira labele nonook de’it bainhira haree krime ruma; karik mosu krime tenki informa ba polísia hodi halo atuasaun  no ida-ne’e mak partisipasaun komunidade nian hodi kontribui ba justisa ida ke di’ak ba ema hotu,” nia haktuir.

 Nia salienta tan, “Justisa la’o bainhira ema hotu fó kontribuisaun, kontribuisaun komunidade tenki iha, komunidade la partisipa justisa sei la la’o.”

Xefe Suku Gariuai Arlindo Belo Freitas hato’o apresisasaun ba esforsu hosi instituisaun oioin Estadu nian ne’ebé halo sosializasaun kona-ba Lei Arma Branka iha Suku.

Nia promete katak autoridade suku nian prontu atu serbisu hamutuk ho PNTL no Ministériu Públiku hodi prevene kriminalidade iha sira-nia suku.

Nia mós haktuir katak estrutura Suku nian sei sebisu hodi trazmite tan informasaun ne’ebé haktuir iha sesaun sosializasaun ne’e atu membru komunidade barak hatene di’ak liután kona-ba lei ne’e.

Suku Gariuai iha aldeia ualu. Partisipante sira iha sesaun sosializasaun ne’e hamutuk na’in 25 ne’ebé mai hosi reprezentasaun líder komunitáriu, ansiaun, fet0 no juventude.

Hosi krime oioin ne’ebé mosu iha Tribunál Distritál haat (Díli, Baukau, Suai no Oekuse), Distritu Baukau rejista kazu omisídiu ne’ebé aas depois Distritu Díli hosi 2014 to’o 2016.  Hosi tinan 2014-2016 mosu kazu omisídiu hamutuk 103 iha Díli no 61 kazu hanesan iha Baukau. Tribunál Distritál Suai no Oekuse respetivamente rejista kazu omisídiu ba tinan hirak ne’e iha díjitu 26 no 20. (Média PJR/Luis Soares)