Dili- Kuarta, loron-27, fulan-Juñu, tinan-2019
Inspetora MP Dra. Zélia Trindade f
ó Formasaun ba PNTL,
kona-ba “Medida espesiál ba Polísia hodi uza Direitu ho Forsa”, iha sala
formsaun PNTL Comoro
.

Objetivu husi formasaun
ne’e Dra.Zélia Trindade hato’o katak, formasaun ne’e importante tebtebes  ba formandu PNTL sira hodi aumetan sira nia
koñesimentu kona-ba forsa atuasaun tuir medida legál hodi nune’e públiku labele
kestiona ba atuasaun ne’ebé PNTL halo.

Iha formasaun ne’e
Dra.Zélia esplika bazeia ba Referénsia Legál iha art.º 3. DL: 9/2009, loron-18, fulan-Fevereiru (Lei Orgânica
PNTL) katak, iha ámbitu atribuisaun, PNTL halo atuasaun ne’ebé uza ho eskluzivu tuir
medida sira husi Polísia nian, ne’ebé previstu no aplika tuir Konstituisaun no Lei
sira mak hanesan tuir mai ne’e: a) Exizensia husi identifikasaun ba kualker ema ne’ebé sirkula ka
hetan iha fatin públiku ou ne’ebé sujeita hela ba vijilansia polisia nia. b)
Vigilânsia ba ema, edifísiu sira no estabelesimentu ho periudu no tempu ne’ebé deteminadu. c)
Halo apreensaun temporária ba armas, munisaun sira explosive.

Dra. Zélia mós esplika Lei
kona-ba Seguransa Interna, previstu iha art.
18.º Lei n.º 4/2010, iha loron-21,
fulan-Abril, ne’ebé konsta
hodi regula nafatin Medida husi atuasaun polísia nia mak hanesan tuir mai ne’e: – Iha desenvolvimentu ba atividade husi Seguransa Interna,
autoridade mak bele tuir konformidade ho respetiva kompetensia espesifika. – halo
impedimentu entrada ba ema estranjeiru sira ne’ebé la kumpri ne’ebé prevista iha
lei ou laiha dokumentu. – Duni no hasai tiha ema estranjeiru husi país. – Sesasaun
ba atividade empreza, grupu, organizasaun ou asosiasaun ne’ebé dedika asaun
kriminalidade altamente organizada, hanesan (sabotajen, espionajen
ka terrorismu ka preparasaun, treinu ka rekrutamentu ema ba fins sira ne’e
). – Sempre,
kuandu aplikasaun kualkér medida sira detensaun ba ema,
apreensaun objetu krime, ka dokumentu, orgaun polisia nia tenke redúz bazeia tuir
 estipula iha ita-nia lei kódigu prosesu penál. –
Bainhira foti medida sira nesesáriu hanesan flagrante de litu
ho parzu 72 horas, komunika lailais ba Ministériu Públiku ho Tribunal,
hodi toma medida koasaun no halo validasaun ba objetu sira ne’e.

Nune’e Dra. Zélia Trindade
hato’o mós kona-ba Lei n.º 5/2017, loron-19, fulan-Abril
(Regime Jurídico Relativu Prátika  Arte Marsiál
sira, Rituál, Armas Brankas
no Rama Amboniha kinta Alterasaun husi kódigo penal, iha kapítulu ida mós hateten
nafatin kona-ba Uza Forsa iha Artigu 35.º kona-ba “Prinsípiu Nesesidade no Proporsionalidade”. – Uza rekursu
arma fogo, bainhira permetidu ba kazu sira ne’ebé absolutamente nesesita,
hanesan medida estrema, kuandu uza meiu sira seluk ne’ebé ladún
perigozu mak hatudu efikáz, no desde prinsípiu proporsionalidade husi
sirkuntansia sira. -Iha kazu ne’e, ajente sira tenke halo esforsu atu redúz
minimu lezaun, danu, no respeita no mós perzerva vida humana.

Dra. Zélia Trindade  dehan medida sira ne’e Polísia uza, liuhusi meiu ezekusaun forsada ka
koersivu ne’ebé previstu tuir lei,  polísia labele halo atuasaun
uza maneira seluk ne’ebé la tuir lei no orden, bainhira uza forsa apenas bele sai
hanesan ezersísiu husi defesa própriu ou husi terseiru, atu bele duni tiha agresaun
ida ne’ebé atuál no ilísitu  ne’ebé tenta kontra ho integridade fiziku
husi membru PNTL ou sidadaun sira seluk.

Dra. Zélia fó espirasaun
nafatin ba PNTL sira katak, “Iha polísia mak ohin loron rai hakmatek no iha
Dame, mesmu iha problema ki’ik maibé la afeta ba Povu hotu nia moris”.

Iha fatin hanesan
Komandante Anti Terrorismu Gonzalho António Pineiro dehan, formasaun ida-ne’e
importante tebes ho intensaun husi Komandu nian ba formasaun ida ne’e hodi
dezenvolve di’ak liután membru PNTL hotu-hotu nia kapasidade  no programa ne’e sei kontinua ba  Polísia hotu-hotu, hodi nune’e mai oin bele
hala’o atuasaun ne’ebé ho loloos tuir prosedura ne’ebé mak iha no tuir lei,
hodi bele respeita nafatin Direitus Umanus, Polísia laiha Inimigu, Polisia
laiha Adversáriu Signifika katak ema ne’ebé kriminozu bainhira polisia kaer atu
bele kria kondisaun lori nia ba hasoru Lei.

Komandante ne’e salienta
liután katak, ohin loron públiku sira halo krítika hasoru atuasaun PNTL nian
maibé krítika no komentáriu sira ne’e nu’udar ideia di’ak ida,no sai
hanesan  espellu ba Insitituisaun PNTL
hodi hadia an no la’o ba oin.

Iha formasaun ida-ne’e formandu sira
hamutuk-35  reprezentante husi unidade
Polisia Munisipiu-12 inklui Rejiaun Administrativa espesiál Oe-Cusse Ambeno
(RAEO), mak hanesan Taks force, Unidade Espesiál Polísia (UEP), Unidade
patrullamentu fronteira  (UPF) no Unidade Polísia
Maritima (UPM). Gonzalho Espera katak pakote ida sei habelar informasaun ba
maluk PNTL sira iha Munisipiu hodi sai membru ida ne’ebé profisionál, atu bele
satisfás públiku nia hakarak. (Media PJR)