Dili-Kinta, loron-09, fulan-Setembru, tinan-2020, Prokuradór Jerál Repúblika Dr. José da Costa Ximenes, halo abertura ba destruisaun matéria-prima droga ho ninia kuantidade hamutuk atus ida neen-nulu (160) tonelada, iha kontentór sia (9).

Iha biban abertura ne’e, PJR hateten katak, ita hotu bé marka prezensa iha-ne’e hatudu sinál rua, primeiru ita hotu sai hanesan testemuña ba destruisaun objetu matéria bazika drogra nian ho kuantidade hamutuk 160 tonelada, segundu mak hodi garanti transparénsia ba ezekusaun. Iha-ne’e, MP maka xefia ba ezekusaun ida-ne’e, ho razaun simples tanba iha dever legál, haktuir ho artigu 48 Kodigu Penál nian. Iha ezekusaun ne’e, MP la halo mesak, maibé husu tulun mós hosi parte PSIC nian hodi foti desizaun.

PJR hateten liután katak iha tinan-2018, ekipa konjunta ida ne’ebé kompostu husi Ministériu Públiku (MP), Alfándega, PNTL- Unidade Marítima konsege halo apreensaun ba kontentór 9 ne’ebé mai husi nasaun Xiña, maibé buat ne’e hala’o tiha ho fazeadamente, balun uluk hafoin balun tuir fali, ida bé primeiru halo iha loron-19, fulan-Agustu, tinan-2017, segundu halo iha loron-20, fulan-Setembru 2017 no terseiru mak halo iha loron-07, fulan-Novembru, tinan-2017. Timor-Leste la’os de’it sai fatin ba iha tránzitu droga, maibé mós sai fatin ba tránzitu materia baziku droga nian no bele mós sai fatin ba iha kímiku no seluk tan hanesan bomba.

PJR mós hatutan tan katak desizaun Tribunál nian ne’ebé fó sai iha loron-20, fulan-Abril,    tinan-2020, hodi husik livre arguidu sira, maibé sasán substánsia kímiku sira ne’e sei destroi tiha.

Hafoin tiha desizaun ne’e fó sai, nune’e, Ministériu Públiku (MP) kolabora ho entidade releventas  hotu-hotu hanesan; Sekretáriu Estadu Meiu-Ambiente, Ministériu Saúde, Servisu Aútonomo Medikamentus no Ekipamentus Saúde (SAMES), Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminál (PCIC), Polisia Nasionál Servisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) no mós husi parte Alfandega nian, ho objetivu hodi rona sira-nia hanoin kona-ba métodu oinsá mak bele halo destruisaun ida bé di’ak. No ikusmai hetan tiha konkluzaun ida mak atu halo destruisaun liuhosi sunu matéria-prima droga sira ne’e ho la hamosu impaktu ruma ba saúde públiku. (Media MP)