DILI — iha Tersa, loron-30,
fulan-Jullu, tinan-2019, Prokuradór-Jerál Repúblika Dr. José da Costa Ximenes
hato’o informasaun anuál ba Deputadu sira iha Uma-Fukun Parlamentu Nasionál.   

Prokuradór-Jerál Repúblika Dr. José da Costa Ximenes ne’ebé akompaña hosi
Adjuntu Prokuradór-Jerál Repúblika Dr. Alfonso lopez, Inspetora Ministériu
Públiku Dra. Zélia Trindade no mós Prokuradór Distritál sira mak hanesan; Dr.
Jacinto Soares Babo (PDD), Dra. Remizia de Fátima do Rosario (PDB), Dr. Mateus
Nessi (PDO) no Koordenadór GSKKKO Dr. Aderito Tilman ho Dra. Lidia Soares,
Koordenadór Servisu Kontensiozu Estadu Dr. Pascasio Alves, no Diretora Jerál
Sra. Ana Maria Pereira Carvalho.

Iha aprezentasaun relatóriu refere, Dr. José da Costa Ximenes hato’o katak informasaun
sira ne’ebé hakerek iha dokumentu eskritu ida-ne’e, ne’ebé hato’o iha momentu
ida-ne’e, ha’u kumpri atu fó-sai de’it aspetu balun hosi dokumentu ida-ne’e.

Iha aprezentasaun ne’e, PJR hahú informa 
uluk kona-ba Konsellu Superiór Ministériu Públiku, órgaun ba jestaun no
dixiplina Majistradu Ministériu Públiku no Ofisiál Justisa sira.

Hakarak dehan katak KSMP aprova tiha mós relatóriu kona-ba inspesaun
ordináriu ba sekretaria sira Prokuradoria Repúblika Distritál Dili, Baucau,
Suai, no Oe-cusse, no mós ba Prokuradoria Distritu Viqueque, Bobonaro no
Ermera, inklui mós halo konkluzaun no rekomendasaun sira.

PJR mós informa liután kona-ba Servisu Apoiu Tékniku no Administrativu
Prokuradoria-Jerál Repúblika nian, nia subliña katak iha servisu hirak-ne’e
atualmente ezerse hosi funsionáriu 77, ne’ebé kompostu hosi pesoál kuadru
permanente, aumenta tan ho Ajente Administrasaun na’in- 39 ho rejime kontratu.

Estrutura interna sira ho karaktér espesializadu ida kona-ba Gabinete
Sentral Kombate Korrupsaun no Kriminalidade Organizadu. Gabinete ida-ne’e
atualmente kompostu hosi Prokuradór Repúblika na’in-lima, no ida hosi sira ne’e
hala’o mós knaar hanesan Prokuradór Repúblika Distritál Dili nian.

Durante tinan-2018, iha Gabinete Sentral iha prosesu hamutuk 157, hosi
hirak-ne’e 47 kona-ba krime ne’ebé komete tiha iha ezersísiu funsaun públika
nian no 110 kona-ba krime sira ne’ebé ho tipu seluk (dezignadu nu’udar krime
organizadu sira).

Iha komparasaun badak ida, haree katak númeru totál hosi prosesu ne’ebé
tama iha Gabinete Sentral iha tinan-2018 hamutuk 157 aas liu oituan hosi
tinan-2017 nian ne’ebé hamutuk 155. Iha tinan-2018, númeru hosi prosesu findu
sira hamutuk 121 aas liu oituan hosi tinan anteriór nian ne’ebé hamutuk 109.
Hafoin hala’o tiha konta, haree katak iha diminuisaun oituan kona-ba pendénsia.

Ida tan kona-ba Servisu Kontensiozu Estadu kompostu hosi Prokuradór
Repúblika na’in-rua ne’ebé  atualmente
hala’o knaar iha Servisu Kontensiozu Estadu, no ofisiál justisa ho númeru
hanesan mak hala’o servisu sira sekretaria nian.

Durante tinan-2018, regista tiha iha Servisu Kontensiozu  Estadu prosesu administrativu hamutuk 136 (ka
presu internu organizadu ho finalidade atu rekolla  no konserva 
elementu nesesáriu sira hodi hola desizaun ho objetivu hodi propoin,
kontesta ka atu akompaña de’it asaun judisiál sira).

Iha biban ne’e, PJR mós informa ba deputadu sira iha uma-fukun PN kona-ba
prosesu sira iha Prokuradoria
Repúblika Distritál ida-idak nian hanesan; Prokuradoria Repúblika Distritál
Dili (PDD) durante tinan-2018 prosesu entrada hamutuk 2813, pendente    tinan-2017 hamutuk 2166, totál 4979, hosi
prosesu hirak-ne’e akuza 1389 no arkiva tiha 1036, haruka ba sesaun sira seluk
hamutuk 18, prosesu ne’ebé mak termina ona hamutuk 2443, nune’e pendente ba
tinan-2018 hamutuk 2536.

Prokuradoria Repúblika Distritál Baucau (PDB), durante
tinan-2018 nia laran rejista tiha prosesu entrada hamutuk 906, pendente hosi
tinan-2017 hamutuk 306, totál hamutuk 1212 prosesu, hosi prosesu hirak-ne’e
akuza tiha 470, arkiva hamutuk 398 prosesu,  remete ba seksaun sira seluk hamutuk prosesu 6
no ne’ebé mak konsege termina tiha hamutuk 874 prosesu, no prosesu pendente ba
tinan-2018 hamutuk 338.

Tuir mai iha Prokuradoria Repúblika Distritál Suai
(PDS), durante tinan-2018 simu prosesu hamutuk 715, pendente iha tinan-2017
hamutuk 342, totál hamutuk 1057, hosi prosesu hirak-ne’e akuza 419, no arkiva
hamutuk 253, remete ba seksaun sira seluk hamutuk prosesu 6, termina hamutuk
678 prosesu, nune’e, pendente ba tinan-2018 hamutuk 379.

Kona-ba Prokuradoria Distritál Repúblika Oe-cusse
(PDO) nian, durante tinan-2018 prosesu ne’ebé tama hamutuk 420 prosesu,
pendente iha tinan-2017 hamutuk 35, totál 455 prosesu, hosi prosesu hirak-ne’e
akuza tiha 306, no arkiva 100 prosesu, ne’ebé konsege termina 406 prosesu,
nune’e, prosesu pendente ba tinan-2018 hamutuk 49, hosi númeru inkéritu
hirak-ne’e tama iha Prokuradoria Distritál Oe-cusse kuaze hanesan ho
tinan-2017. 

Hosi prosesu hirak-ne’ebá, kazu ofensas integridade fízika
mak aas liu kompara ho  kazu sira seluk,
hanesan; iha Prokuradoria Distritál Dili (PDD) kazu ofensas integridade fízika
hamutuk 932, tuir kedas Prokuradoria Distritál Baucau (PDB) ho kazu ofensas integridade
fízika hamutuk 310, no iha Prokuradoria Distritál Suai (PDS) kazu ofensas integridade
fízika hamutuk 277, ikusliu mak Prokuradoria Distritál Oe-cusse (PDO) ho kazu ofensas
integridade fízika hamutuk 175.

Tama ba iha diskusaun plenaria nian, Deputadu António
Verdial husu kona-ba kazu matebian Administradór Zumalai ninia prosesu ne’e
to’o ona iha ne’ebé, tanba tuir informasaun ne’ebé Deputadu ne’e rona hosi
maluk PNTL hosi Munisípiu Covalima sira hateten katak sira seidauk bele halo
asaun konkretu no konkretiza mehi ida-ne’e tanba seidauk iha orden hosi
Ministériu Públiku, tanba ne’e husu atu Prokuradór-Jerál Repúblika tau atensaun
ba situasaun ida-ne’ebé la’o hela ne’e, nune’e, povu labele hela ho dúvida. Hatete Deputadu Verdial.

Deputadu ne’e mós preokupa tebes kona-ba droga ne’ebé tama mai no sai fila
fali, signifika katak iha portaun rua, portaun ida tama no portaun ida sai, no
prosesu akompañamentu no asaun operasionál Prokuradór-Jerál Repúblika entre
entidades pertinentes ne’ebé relevante, iha ka la’e servisu ne’e interligadu ba
malu. Hanesan reprezentante povu hau kestiona asaun sira ne’e, tanba ita
hotu-hotu mós tenki hatene tau iha kompreensaun iha ema umana nian dehan katak
buat ida droga ne’e, buat ida ne’ebé mak bele oho fali nasaun ne’e tomak,
ne’ebé husu hakraik-an atu maluk sira servisu ho onestidade, importante mak
tenke iha interligadu ba malu, tanba deputadu la’os sai fali polísia ba maluk
sira maibé ita hamutuk koopera ba malu no halo kolaborasaun ne’ebé kmanek, fiar
katak ita sei hetan rezultadu ne’ebé signifikante no pertenente. Hatán deputadu
Verdial.  

Iha fatin hanesan Deputada Olinda Guterres hato’o kona-ba rekuperasaun
ativus ne’ebé ho totál 175.373 ne’e tau iha ne’ebé, tau ba kofre estadu ka tau
iha kaixa Ministériu Públiku nian.

Segundu, relasiona ho apreendidu veikulu sira hanesan iha aneksu-II, iha
pájina 99, depois tiha halo apreensaun ne’e 
sé mak responsabiliza ba veikulu hirak-ne’e. Tuirmai deputada Olinda mós
kestiona kona-ba droga ne’ebé estraga ema barak ona, droga sira ne’e mai hosi
ne’ebé, sé mak lori tama mai Timor, no sé mak lori sai hosi Timor ba fali
nasaun seluk.

Aleinde ne’e, deputada Maria Barreto hato’o pergunta relasiona ho memorandu
ida ne’ebé Prokuradór-Jerál Repúblika ho Komisaun Funsaun Públika halo, haree
ba iha asuntu alimentár no asédiu seksuál ne’ebé seidauk relata ninia
implementasaun, maizumenus, iha ona desizaun ruma ba iha rezultadu hosi
memorandu ida-ne’e oinsá, tanba ohin Prokuradór-Jerál Repúblika hato’o kona-ba
kazu poder paternál hamutuk kazu 51 mak propoin ba tribunál, karik ida-ne’e
inklui ho memorandu ida-ne’e ka la’e. Hatete deputada Maria.   

Tuirmai situasaun iha Timor-Leste ne’ebé afeta tebes ba feto no labarik,
liuliu kazu violénsia doméstika, nia mós kongratula tanba kazu abuzu seksuál ba
minor idade ne’ebé iha kazu ida ka rua de’it mak hetan pena prizaun tinan-4,
maibé sira seluk hetan pena prizaun tinan-10 to’o tinan-23 ba leten, ho pena
prizaun ida-ne’e atu eduka arguidu sira para labele akontese tan iha futuru.

Kona-ba kazu so’e bebé ne’ebé kada fulan, ita sempre rona ema so’e bebé, no
públiku nia hanoin sempre fó sala ba ema ne’ebé so’e bebé liuliu ba feto
ida-ne’ebé mak       isin-rua to’o ikus
nia foti desizaun hodi so’e bebé ne’e, maibé ita mós tenke haree sé maka fó isin-rua
feto ne’e, ida-ne’e maka presiza ita buka tuir, nune’e, ita bele hatene nia hun
loloos hosi problema ne’e, iha prosesu investigasaun ne’e mak abandona hela ema
ne’ebé mak fó isin-rua ne’e, entaun kazu ne’e sei akontese beibeik, ita sei
labele prevene, labele kombate no susar ba ita, kompetensia la’os de’it ba
Ministériu Públiku maibé responsabilidade ba sosiedade tomak.

Hatán ba pergunta sira ne’ebé Deputadu sira kestiona ona ne’e, kona-ba kazu
droga nian ne’ebé tama no sai fila fali, ne’ebé uluk MP rekomenda ba Parlamentu
Nasionál iha Informasaun Anuál 2017 iha pájina 101, iha Informasaun Anuál 2016
iha pájina 58, iha Informasaun Anuál 2015 iha pájina 42, relatoriu tutuirmalu
ami informa hodi ita presiza fortifika ita-nia meius kontrolu iha alfandega,
portu no aeroportu, no mós iha fronteira terrestre nian. Tanba saida mak droga
ne’e bele tama no sai filafali. Loloos sasán hirak-ne’e ita ka’er iha Timor,
ita imajina to’ok droga 200 kilograma ne’ebé mai hosi Singapura no kontentor 9
mai hosi Indonézia mai para durante fulan-6 iha portu Dili depois mak ita foin
ba ka’er, uluk tinan-2012 droga kilograma 2 ka 3 hosi Singapura mai Dili, buat
hirak-ne’e tanba falta kontrolu.

Atu rezolve problema ida-ne’e tenki hametin kontrolu, di’ak liu polísia
imigrasaun sira ne’e fulan-6 ka fulan-3 tenki troka, sé karik ita impoin
ita-nia servisu didi’ak, ha’u sente buat hirak-ne’e la akontese, no durante
ne’e relatóriu alerta tiha ona, droga sira ne’e mai tama Timor-Leste hanesan
tranzitu, nia distinasaun finál mak Indonézia. Nia subliña.

“Tanba saida maka sira utiliza Timor-Leste hanesan sai fatin tranzitu,
entre ema ida importa mai Timor, depois esporta, ema Indonézia hirak-ne’e halo
ona peskiza durante tinan-8 katak sira muda tiha Sumatra Utara ho Batam, mai
fali Dili mak ba Singapura, tanba Timor-Leste nia sistema kontrollu fraku,
konserteza droga hirak-ne’e sei la hamriik mesak-mesak, barak liu ho korrupsaun
hosi autoridade sira, barak liu kait malu ho trafíku pessoa, droga nia
finalidade mak brankeamentu kapitais, tanba ne’e Timor-Leste tenki konsolida
ninia-an”.

“To’o ohin loron, iha Prokuradór-Jerál Repúblika na’in tolu, inklui ha’u
mak iha Palasiu Prezidente fó ha’u-nia intervensaun hodi tau atensaun maka’as
ba droga, droga kontentor 9 ne’e foi feitu hosi Ministériu Públiku ho orgaun
Polisia Kriminál, sé la iha ema hosi Ministériu Públiku ita sei la konsege
kaer, mesmu balun ultrapasa tiha, iha Indonézia agora ne’e autoridade Indonézia
sira halo hela prosesu investigasaun, ita akompaña haree no halo hamutuk ba
oin, maibé ba oin sai preokupasaun ba ita hotu nian, tanba país barak monu
tanba droga”. hateten PJR.

“Tuirmai kona-ba kazu Zumalai nian ne’e katak hafoin akontesimentu, na’in
ida iha ona prizaun preventiva, sira seluk iha prosesu investigasaun ne’ebé
la’o nafatin, ita hakarak bainhira ba to’o tribunál ne’e metin ona”.

“Iha fatin hanesan PJR hatán kona-ba sé mak responsabiliza ba kaixa
rekuperasaun ativus ne’e, kaixa ne’e MP nian ka Estadu nian, katak iha loron-8,
fulan-Jullu, MP selebra protokolu ida ho banku BNU estabelese konta lima, konta
ida-ne’e hanesan konta tranzitu, no konta ida-ne’e hanesan kofre ida de’it,
tanba mina ilegál hirak ne’ebé tama hosi Oe-cusse, Maliana no Suai, ne’ebé mak
tribunál la deside lalais, tempu udan, udan been tama, entaun ami deside fa’an
(venda antisipada) no tau ba konta
ne’ebé mak MP kria ho BNU, konta ne’e ami halo tiha ona iha tinan-2015 ka 2016.
Antes atu fa’an, arguidu rasik asina termu/akordu ida iha ne’ebá, depois
ofisiál justisa mós asina, Ita fa’an hotu tiha, Sé aban bainrua arguidu ne’e
absolve, iha ne’ebá arguidu nia naran iha, númeru konta bankária iha, no
arguidu nia osan ne’e ita transfere ba arguidu nia konta, nein menus sentavus
ida, karik tribunál deside favór ba Estadu, konta ida-ne’e iha BNU, no dentru de konta ida-ne’e, iha kedas Konta Jerál
Estadu, hein de’it transfere ba konta Jerál Estadu ninian, no ida-ne’e laiha
relasaun ho regra finanseira tanba ida-ne’e la’os orsamentu Jerál Estadu,
ida-ne’e orsamentu Objetu Krime nian hosi (venda
antisipada),
sé karik ita tau iha kofre, osan bele sai dodok tiha, sé mak
atu responsabiliza, tanba ne’e mak MP buka dalan hanesan kria konta, sé aban
bainrua Lei kona-ba rekuperasaun ativus ne’e aprova ona, ne’e sai di’ak
liután”. Hatán PJR 

“Ida fatin hanesan, PJR mós hatán kona-ba memorandu ne’ebé MP halo ho KFP
iha faze implementasaun ne’ebé la’o hela, no troka informasaun ba-malu, prosesu
administrativu ba kuradór menór no família ne’e barak tebtebes, ate kazu
violénsia seksuál ne’ebé mak involve menór sira ho Diretór sira, ate kazu
korrupsaun sira, ami sempre enkamiña ba KFP”.

“Kestaun kona-ba so’e bebé, bainhira sé ema ida mak hetan bebé, primeiru
nia tenke informa ba polísia, hafoin tiha ne’e polísia sira komunika ba
Prokuradoria Distritál sira no departamentu kuradoria menór no família. Tuir
Lei, Konstituisaun no Estatutu Ministériu Públiku nian, Ministériu Públiku mak
reprezenta menór sira, mesmu ita laran di’ak hakarak lori mós maibé labele,
tanba iha forma rua de’it para atu hetan oan ne’e mak adopsaun ho kaben para
hetan-oan, tanba ne’e ita sei prosesu nia inan ne’ebé mak so’e, no ita sei
haree tan sé mak kontribui fó oan ne’e, no iha parte ida mós ita tenke haree
hotu kona-ba feto, bainhira isi-rua, nia mós iha presaun ba psikolojia lubun
boot ida iha nia, no ita mós labele fó sala de’it ba feto ne’e, oinsá nia
responde perante nia inan-aman, tanba ne’e ita akumula hodi halo investigasaun
profunda”. hatán PJR              

Iha sesaun ikus nian, Prokuradór-Jerál Repúblika hato’o agradesimentu ba
deputadu sira tanba iha pasiensia hodi rona ami-nia informasaun, no ami hakarak
konvida ekipa komisaun A ba vizita ami nia instalasaun no balun iha Oe-cusse,
instituisaun ida-ne’e partensia ba ita-boot sira nian, purtantu ami kumpri
de’it buat saida mak iha, loron seluk deputadu sira nia oan no familia sira mak
sei tuur iha ne’ebá hodi kontinua obra sira ne’e. (Media/PJR)